Vienādas tiesības uz sociālo pabalstu visiem - alimenti un valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi bērniem līdz 24 gadu vecumam.
Vēlamies panākt sociālo nodrošinājumu visiem bērniem līdz 24 gadu vecumam, kas mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, kā arī nestrādā algotu darbu, jo situācija Latvijā dotajā brīdī raisa pārdomas.
Civillikuma 179.pantu interpretē, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu jeb, ja viens no vecākiem nedzīvo kopā ar bērnu, tad tas izmaksā valstī noteiktos uzturlīdzekļus līdz 24 gadu vecumam. Taču M.K. 616. noteikums “Noteikumi par izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru no Uzturlīdzekļu fonda “ nosaka, ka uzturlīdzekļi tiek izmaksāti līdz 18 gadu vecumam, pilngadības sasniegšanas līdz 21 gada vecumam tie tiek saņemti, ja persona turpina apgūt pamatizglītību, vidējo izglītību, specizglītību vai arodizglītību. Rodas jautājums - kādēļ tiek izveidoti dubultie standarti? Vienam pienākas, kamēr citam jāpaliek bez uzturlīdzekļiem, jo kāds no vecākiem neuzskata sevi par atbildīgu un/vai spējīgu uzturēt savu bērnu. Jāteic, ka bērns, kuram uzturlīdzekļi tiek izmaksāti no Uzturlīdzekļu fonda, pēc pilngadības sasniegšanas nekļūst spējīgāks sevi uzturēt, ja turpina iegūt vidējo vai augstāko izglītību pilna laika klātienē, nekā tas bērns, kuram joprojām šos uzturlīdzekļus izmaksā viens no vecākiem.
Kā arī “Veselības aprūpes un finansēšanas likuma” 6. pantā tiek minēts, ka, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta līdzmaksājumu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, no pacienta līdzmaksājuma ir atbrīvotas šādas personu grupas kā bērni vecumā līdz 18 gadiem, un jau pēc šī vecuma sasniegšanas, ir jāmaksā pašam. Taču, pirmkārt, ne vienmēr ir laiks gaidīt garajās rindās, otrkārt, cilvēkam ,kurš nestrādā, arī šo naudu var būt grūti iegūt, nerunājot jau par to, ja ir jāizmanto maksas pakalpojumi. Arī šeit izriet jautājums – kā bērns, kurš iegūst vidējo vai augstāko izglītību pilna laika klātienē, ko bieži vien nav iespējams apvienot ar darbu, var spēt samaksāt par nepieciešamajiem medicīnas pakalpojumiem, ja arī Civillikuma 179. pants nosaka šādā gadījumā bērns tiek joprojām uzskatīts par nespējīgu sevi apgādāt.
Petīcijas mērķis ir pacelt šo tik aktuālo un svarīgo tēmu, kāpēc bērniem pēc 18 gadu vecuma, iegūst vidējo vai augstāko izglītību pilna laika klātienē, nestrādā un kuri pēc likuma joprojām tiek uzskatīti par nespējīgiem sevi apgādāt, netiek pie iespējas uz alimentiem no Uzturlīdzekļu fonda (ja viens no vecākiem to nav spējīgs izdarīt un iepriekš tika segts no Valsts naudas), kā arī vairs nepienākas bezmaksas medicīniskā aprūpe. Kopā, parakstot un daloties ar šo informāciju, varam panākt izmaiņas esošajā sistēmā.
Linda Raudeva- Jacune Sazināties ar petīcijas autoru